No rīta pamostos, izslēdzu modinātāju un ieraugu, ka man atnākusi sms no Artas, kurā viņa paziņo, ka ir pārāk auksts un viņa neies uz skolu, es aši aizskrienu uz virtuvi, pastos cik mums ir grādi, tad pie vecākie, cik Rīgā ir grādi un pajautāju vai aru neiet uz skolu. Man atļāva. Tad es vēl bišku kko parakstījos ar Artu un aizgāju gulēt. Tad kkur ap pus 11 pamostos. Sēžu gulta un nevaru justies dīvaini, dēļ grāmatas beigām. Tad ienāk mamma pasala visu, kas man šodien jāizdara un brauc prom. Es ieeju draugos ( fermā un āfrikā) un tad nolādēju 2 grāmatu un dienas atlikušo daļu pavadu to lasot, ja neskaita tās dažasd min kad es aizgāju uz virtuvi vai aizgāju pielikt krāsni. Esmu apm pusi no grāmatas izlasījusi. Es jūtos tik šokēta. Eh. Tā gribas lasīt bet ir jāmācās uz rītdienu. Kkāds debīlisms.
Dienas dziesma:
The Bravery - Belive
The Bravery - Slow Poison
The Bravery - Time Won't Let Me Go
The caesars - jerk it out
The Coral - In the morning
Es negribu uz skolu! ;DD
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru