svētdiena, 2010. gada 10. janvāris

Es Tevi mīlu.Es vispār nevaru iedomāties savu dzīvi bez Tevis, Tu esi mana dzīves jēga...Pateica trusis burkānam! Un apēda to!!


Šodien pamodos ap 10, un tad novārtījos pa gultu līdz 11. Tad es piecēlos paēdu brokastis. Tad es ielīdu guktiņā, bišku palasīju grāmatu, pasēduēju pie datora, paspēlēju āfriku. ;DD Tad es patamborēju, palasīju grāmatu, izmācījos ķīmiju, palasīju grāmatu8, pasēdēju pie datora. ;DD Tad vēl es vakara noskatījos filmiņu un atkal palasīju un izlasīju grāmatu. Ļoti vienmuļa diena. Nekas interesansts. Beidzās šī gada pirmā nedēļa.

Dienas dziesma:
Marvelous 3 - Beautiful
Matchbox 20 - Unwell
Mates Of State - My Only Offer

Pielikums!
A Walk to Remember (2002) - Viena no manām vismīļākajām filma. Tik skaista filma. Klasiskais stāsts par pirmo mīlestību. Vai ir iespējams kaut kas romantiskāks? Es tā nedomāju. Šajā filmā ir gandrīz viss kas vajadzīgs romantiskajās filmās - Mīlestība, romantika, asaras, bēdas, laime, prieks. Pirmo reizi noskatījusies šo filmu es biju tā noraudājusies, ka nākamajā rītā es pamodos aizpampusi. Filmai beidzoties tev liekas ka tu tiešām pats gribi kļūt par labāku cilvēku. Nesavtīgāku. Manupāt, šī bija Mandy Moore labākā filma. Laigan arī diezgan netipiska viņai. Viņu ir pierasts redzēt tādās filmās, kur viņa tēlo kādu ļaunu, iedomīgu, populāru meiteni, kas uzskata ka ir vislabākā, bet pat neskatoties uz to viņa izcili nospēlēja šo lomu. Bet filma kopumā ar viesiem aktieriem bija laba, nekatoties uz to, ka dažiem cilvēkiem viņa nepatīk un viņa tiek uzskatīta pārāk sentimentāla, un ka notikumi risinājās pārāk ātri, bet ņemot vērā ka filmā ir tik daudz lietas, ko vajag parādīt, manuprāt, savādāk nevarēja uztaisīt un tas arī nebojā pašu filmu. Vienkārši nevajag filmā speciāli meklēt trūkumus, vajag viņu izbaudīt - dodu - ♥ ♥ ♥ ♥ ♥

Grāmata:
Aptumsums (Stefānija Meiere) - Šī grāmata man vislabāk patika no visām daļām. Tur bija izlīdzināts līdzsvars visā. Bija gan Džeikobs, gan Edvard. Gan laime, gan asaras. Gan romatika, gan akšons. Gan iepriekšparedzami notikumi, gan tādi, ka pārsteigumā mute paveras. Patiesībā vis ģeniālais ir vienkārš, un šīs grāmata savā ziņā ir ļoti vienkārša, bet ar savu vienkāršību viņa tevi pievilina un pārņem savā varā. Lasot šo grāmatu man ar vien vairāk iepatīkas Džeikobs. Te ir tik daudz tādi notikumi, kurus gribas pārlasīt atkal un atkal. Es protams nevaru nepieminēt tās rindiņas no šīs grāmatas, kas man lika smieties pirms pat es biju lasījusi šo grāmatu: ''His lips were at my earagain. ''Bella,'' he murmured, his voice warm and velvet. '' Would you please stop trying to take your clothes off?'''' Grāmata ir ļoti laba. - dodu - ♥ ♥ ♥ ♥ ♥
Nu rīt atkal uz skolu!

0 komentāri:

Ierakstīt komentāru