Akdievs. Šādu posmu es piedzīvoju pirmo reizi dzīvē. Es beidzot sapratu, kas man ir. Es sapratu to, ka es galīgi neko vairs nesaprotu. Es esmu pazudusi. Manas domas un emocijas ir pazudušas. Es esmu tukša. Vieniīgais veids vēl kapēc es funkcionēju un spēju darīt kko citu kā blenzt vienā punktā ir tapēc, ka es vados dēļ ieraduma. Un tad mans ieradums ir tiešām akls. Tā tas ir. Mana ieraduma dēļ es esmu vēl dziļāk iegribusi tur, kur es esmu. Es jūtos tā itkā es būtu bedrē. Tumšā, melnā, dziļā bedrē. Es jūtos iesprūdusi. Netieku ārā. Es esmu tur tiešām viena pati. Visas manas domas, emocijas un jūtas ir palikušas virszemē. Viss ir tukš.