Uhh.
Šodien no rīta 8 tētis ienāk istaba un saka lai ceļos augšā.
Labi paiet deviņas minūtes, tētis jau bija aizbraucis, pieceļos sēdus nežēlīgi nāk miegs un sāp galva, labipaskatos spogulī izdomāju, ka šodien matus nemazgāšu tapēc varu vēl kādu laiku pagulēt. Labi kautkad pēs 10 min mamma no blakus istabas bļauj lai ceļos augšā ( tas ir tik kaitinoši) Tāds negribums, Tikai prikola pēc, bez ne mazākās cerības paprasu mammai va varu šodien neiet un skolu. Ši pasaka - labi.
Tā es nogulēju līdz 11. Kad mamma brauca prom, un līdz pus pieciem es biju viena pati mājās. Tas bija tik forši. Nu jā uin tad atbrauca mamma un tad tētis un tgd visi ir mājās. ;DD
Tas gan man nepatīk. ;DD
Dienas dziesma:
The Bravery - Time Won't Let Me Go
ugh. Galīgi nav.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru